Aptuveni 60 procenti no iedzīvotājiem, kuri pārceļas no Rīgas, uzskata, ka svaigs gaiss, zaļums un klusums ir liela vērtība, tajā pašā laikā pēdējo 30 gadu laikā esam zaudējuši 3 daļu no zaļās zonas. Dramatiska situācija izveidojusies pasaulē, Latvijā un tiek meklēti risinājumi arī Rīgā.
Lai veicinātu sistemātisku zaļās infrastruktūras attīstību visā pilsētas teritorijā, kā arī koordinētu pašvaldības iestāžu rīcību, lai to attīstītu un pārvaldītu, ir izstrādāts tāds politikas plānošanas dokuments, kā zaļināšanas plāns.
Lai iepazīstinātu ar Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna 2027.–2031. gadam 1. redakciju, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 16. jūlijā rīkoja publisko apspriedi, kurā piedalījās Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Eņģelis, zaļināšanas plāna viena no autorēm Liene Griķe, kā arī pie zaļināšanas plāna strādājušie Jānis Ušča un Guntars Ruskulis.
Par Lucavsalu interesējošiem jautājumiem piedalījās pārstāvji no Lucavsalas apkaimes dārzu attstības biedrības LUCAVA.
Vai Lucavsala iekļauta zaļināšanas plānā?
Izstrādājot zaļināšanas plānu, tika apzinātas teritorijas ar īpašām problēmvietām dažādās Rīgas apkaimēs. Lucavsalā šādas problēmteritorijas nav konstatētas, izņemot asfaltētās virsmas sakaršana lielveikala stāvvietā un invazīvo augu – Kanādas zeltgalvītes izplatība.
Rīgā gadā tiek iestādīti 900 koki, bet par ciršanas samazināšanu, tai skaitā celma naudas paaugstināšanu, jauni normatīvie akti vēl nav izstrādāti.
Vai simtgadīgām ābelēm paredzēta aizsardzība?
Kā jau mēs, dārznieki, zinām, Lucavsala ir gandrīz vienīgā teritorija Rīgā, kur lielā skaitā saglabājušās vēsturiskas, simtgadīgas, vēl ražu nesošas ābeles. Taču ābele pēc normatīvajiem aktiem ir zāģējams koks, bez ciršanas atļaujas. Ir publiskā teritorija, kur pilsētnieki var iet un lasīt ābolus, atpūsties zaru paēnā, un tas ir jauki, bet ir Lucavsalas dārziņu teritorija, kur cilvēki ir dažādi un varbūt kādu ābeli arī nocērt. Ieteikumi par simtgadīgo ābeļu iekļaušanu vairāk aizsargājamu koku sarakstā tika atzīts izskatāma jautājuma vērts, izvērtēts un iekļauts sarakstā. Vecās ābeles, kā vēsturiski stādītie augļu koki varētu būt kā viens no aspektiem mazdārziņu ilglaicīgai saglabāšanai.
Dabas zoodārzs Lucavsalā
Zaļināšanas plānā izceltas 42 zaļās pļavas, kas rada labāku vidi abiniekiem, zīdītājiem, putniem, kukaiņiem utt. Plānā tiek ņemta vērā ekosistēma kopumā un veidojot zaļo infrastruktūru cer veicināt dažādu augu izplatību un radīt dzīvotnes dzīvniekiem, jo putnu, taureņu, bišu klātbūtne ir labs rādītājs, kas liecina par bioloģiskās daudzveidības kvalitāti. Lucavsala ir kā Zoodārzs bez robežām, kur mīt visa veida radība, sākot ar kukaiņiem, abiniekiem, putniem, ežiem, beidzot ar lapsām un stirnām. Manīti arī Latvijā aizsargājami putni. Tāpēc lūgums visiem, kuri Lucavsalas dārzu teritorijā atpazīst kādu retu (arī jebkuru) sugu, fiksēt vietu, laiku, fotografēt, uzņemt video. Šie fakti var būt kā pierādījums Lucavsalas unikalitātei.
Plānu izstrādājis Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar citām pašvaldības iestādēm, ārējiem ekspertiem un sadarbības partneriem. Plāna izstrādes procesā notikušas konsultācijas ar dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem.
Vēl līdz 31. jūlijam Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus, nevalstiskās organizācijas, uzņēmējus un citus interesentus piedalīties Rīgas Pilsētvides zaļināšanas plāna 2027. – 2031. gadam 1. redakcijas sabiedriskajā apspriešanā, un līdz 31. jūlijam tīmekļvietnē www.riga.lv izteikt savu viedokli vai priekšlikumus.
